Man nebūtu nekas pret, ja kāds skandalēt gribošs dzejnieks uzrakstītu par mani ko nievājošu, ja es tā rezultātā varētu iedabūt savā kontā 10 tūkstošus latu. lasi šeit.
Tas tomēr ir absurds. Būtu ka nu izlīdzējušies ar dvacārīti un miera pīpes sapīpēšanu.

Vienmēr tajos dzīves posmos, kad man viss ir labi, mani ātrāk vai vēlāk piemeklē tādi neizskaidrojami skumju uzplūdi. Tādi, kad šķiet, ka ir smagi būt. Un ir grūti izturēt līdzcilvēkus, tai pat laikā apzinoties, ka tanī mirklī, kad viņi iziet pa durvīm kaut tik vien kā savās ikdienas gaitās, es gandrīz vienmēr sāku ilgoties pēc viņiem.
iespējams, ka tas viss parakstāms zem "līdzsvaram jābūt".