Es te dzīvojos pa ideālu pasauli, kurā ir mīlestība, smaidi un viss cits un man nemaz negribas ārā un gandrīz nemaz negribas atgriezties. labi, ka vēl divas dienas. te es noķeru to nesteidzīgo dzīves ritmu, kurā ietilpst tupēšana uz krēsliem un sarunas ar mammu 2 stundu garumā, kuru rezultātā vienmēr rodas tāda spēcīga dzīves mīlestības un sakārtotības sajūta. man negribas te ielaist skarbumu. tāpēc es šodien drusku no citiem distancējos. no tiem, kas ārpus mana miera tempļa.

Nu re, es jau domāju, ko manī tāds miers un iekšēja sakārtotība tik ilgi turās. It sevišķi jau kas attiecas uz attiecībām. Bet tas varētu būt saistīts ar šo . Mēs tam pusotram esam veiksmīgi tikuši pāri un tāpēc viss ir labi.  Paldies laikam, ka tas neizbēgami iet uz priekšu un paldies viņam.