Valmiera mani sagaidīja ar +6 grādiem, sauli un labu noskaņojumu. Tas, ka es dzimtajā pilsētā ierodos vidēji reizi mēnesī, padara visus vecāku kolēģus traki sentimentālus un es sajūtos tā, it kā būtu viņu visu kolektīvais bērns :) Tiekot līdz mājām novērtēju vēl pēdējās sagādātās lietas nu jau nokomplektētajam dzīvoklim. Jāsaka kā ir - ir pat ļoti skaisti, bet man vēl pagaidām tā svešādi liekas. Nav vairs mans bērnības dienu miteklis :) nu ja. man gan visu dienu sāp galva, bet man ir izdevies diezgan daudz padarīt un tagad es gaidu, kad tētis beigs ālēties pa skatuvi koncertā un vedīs mani uz kafē. :)

Current Mood: sāp galva
Current Music: dators dūc

Smaida iemesls jau bija jaukā vakarēšana ar tēti, kam pieplusojās O.Krodera pieaicināšana pie mūsu galdiņa. Kas nav izbaudījis Krodera šarmu, tam nespēšu izstāstīt, kas tā ir par fantastiku, bet nu ziniet - stāstnieku stāstnieks. Un piedevām ar apbrīnojamu atmiņu un skaidru galvu savos 88 gados. vakara nagla bija viņa stāsti par savām trim sievām -mazam ieskatam - "nu, pirmā nomira. dilonis bija. tas tā.., ar otro mēs dzērumā aizrunājāmies.ne man tur kas pret viņu bija, ne viņai pret mani. zini kā uznāk tas vārdu plūdu garastāvoklis. nu viņa arī ņēma nopietni. nu apprecējāmies, pēc tam es aizbraucu uz Maskavu, atbraucu atpakaļ un mēs izšķīrāmies. NU un no trešās es gan pats aizmuku."
bet vakars beidzās ar lieliskāko ziņu - mans brālis precas!!! izrādās tāpēc viņi tik izmisīgi gribēja satikt arī mani un viņu. Sandrai gan bija padomā aicināt mani un viņu par vedējiem. Ha, es būtu gribējusi redzēt viņa seju, kad viņš izdzirdētu šo piedāvājumu. Nu vispār - tagad mēs būsim aktīvos vedējtēva kandidāta meklējumos. ;)