Baložiem amats rokā - sēdēja uz balkona redelēm un skatījās uz mani žēlām acīm tik ilgi, kamēr es atkal šiem maizi izbaroju. nu labi - šitie bij' maizes galiņi, kurus es tāpat reti kad ēdu.
pati es sūkstos par visām iespējamām maliņām, kas sāp un čīkstu, ka esmu pamesta viena bargā likteņa varā un neviens mani neaptekalē un nepabaro.
un tagad es uzlikšu smaidu masku un iešu strādāt otru garāko izrādi JRT repertuārā. Labi vismaz, ka šodien diezgan patīkama kompānija tur sagaidāma.
Vot tev 7dieniņa.