Šodien ir tāda " mums ir viena laba ziņa un viena slikta ziņa" diena. Cerams, ka arī sliktā izrādīsies nieki vien.
Un vēl šodien ir tāda mazliet pagātnē atgriešanās diena. Ar vecām mīlām un visādām citādām muļķībām.

Tikko pēc pēcpusdienas snauda mana pasaules skaistuma izjūta bija tieši tik trausla, ka tagad tā ir kā no rokām izslīdējusi un tūkstoš gabalos saplīsusi porcelāna tējas tase.

Manas pirmās divas vecuma pazīmes ir:
1) esmu kļuvusi ļoti kritiska un man vairs nevar kaut ko iebarot tikai tāpēc, ka savējie taisījuši, tad jau var pievērt acis. Pašdarbība ir pašdarbība, kamēr no profesionāļiem tomēr ir jāprasa vairāk.
2) man vairs negribas palikt teātra dzertiņos. Nu tajos, kas iekš Valmieras. Laikam vairs negribas pašai sev pierādīt cik "forša" esmu.