Labi, ka rīt vēl ir svētdiena, jo šovakars tiks norakstīts patīkamam nogurumam un nekā nedarīšanai. Vispār, tas, ka nekad neesmu dzīvojusi kopā ar meitenēm, man ļauj piedzīvot daudz ko jaunu. Tā mēs šodien devāmies iepirkties uz Studenthausa rīkoto second-hand bazaru. Kā jau īstas meitenes pavadījām tur gandrīz 3 stundas. bet nu ziniet - tādas lietiņas par tik lētām naudiņām!!! :) Un tā atgriešanās mājās un vesela modes skate, kad viena otrai izrādām visu sagādāto un spoguļojamies virtuves logā, jo lielizmēra spoguļa mums nemaz nav. Droši vien jautri bija ne tikai mums, bet arī pretējo māju kaimiņiem. Tā ir kā tāda slepena sazvērestība, kas mūs vieno. Lielos daudzumos tas droši vien kļūtu neizturami, bet jāsaka, ka pa retam tas ir ļoti pozitīvi. Un man patīk, ka neviena no viņām nav pilnīgi tipiska dāmīte, tā kā mēs varējām viena par otru paņirgāties ar'. un vislabākais ir tas, ka mēs visas esam diezgan atšķirīgas, kas reizēm noved pie tā, ka viena otru nokaitinām, bet arī tas būtībā ir baigi forši. Un es zinu, ka tas izklausās mazliet dīvaini. Bet tieši tas, ka mūsu domas nesakrīt, liek mums kārtējo reizi mācīties iecietību.

jesļi hočiš ti miņa paļubi

bļin, vot ņēmu un pati sev sabojāju vakaru.