Pirms aizbraukšanas dzirdēju vairākus "iedvesmojošus" stāstus par to, ka šitā Erasmus štelle izšķīrusi daudzus pārus. Vai nu tas, kas aizbraucis, nav varējis turēties preti kāda svešzemnieka vilinājumam, vai arī tas, kas palicis mājas, nav varējis sagaidīt atpakaļ. Vai arī vienkārši ir bijis par daudz laika domāt, nevis just, kas novedis pie beigām. Nu stāsti ir pārvērtušies par īstenību - Laura izšķīrusies no drauga. Un tiešām jāsaka - you never know, tāpēc, ka tieši viņa bija tā, kas visaktīvāk ar savējo kontaktējās ikdienu 3 stundu garas sarunas, bet nu- čiks.
Laikam jau ir izdevies pieķerties arī pāris cilvēkiem šeit, jo man skumji par viņu.
Un jāsaka kā ir -prombūšana ir diezgan pamatīgs pārbaudījums... Pārāk daudz brīva laika, droši vien tāpēc.

Mikie Royoi:
"We non-natives are desperately learning English; each word pronounced by us represents our blood, sweat and tears. Our English proficiency is tangible evidence of our achievements of will, not an accident of birth. Dear Anglo - Americans, please show us you are also taking pains to make yourselves understood in an international setting"