Magnolija mani līdz galam nepaņēma, bet šādus tādus āķīšus manī iecirta. Un saistībā ar visu to, par ko mēs runājam "Kultūra un mediji" studijās, tas paķer vēl vairāk. Par visu to ārprāta atsvešinātību, fragmentārismu, cilvēka nespēju izpildīt paša "ideālā es" uzliktās prasības - un kad tu sāc redzēt arī tos mākslinieciskos paņēmienus ar ko tas tiek panākts, tad ir mazliet tāds "wow" un laba sajūta, ka kaut kas no tās visas mazliet jocīgās manas būšanas šeit, tomēr būs nācis par labu.

ne pārāk patīkamā un mazliet absurdā veidā es aptuveni pēdējā gada laikā esmu tikusi nemanāmi virzīta uz to, lai "beidzot kļūtu pieaugusi". teikšu tikai vienu - man tas nepatīk un paldies es par to neteikšu. mans mērķis ir atgriezties pie sava bērnišķīguma, mūžīgā optimisma, skaistā naivuma un mirkļu tveršanas.