reizēm tev vajag lai tev pilnīgi nepazīstami cilvēki saliek pa vietām plauktiņus, kas izbīdījušies no vietām. Viss sākās ar vienu vienīgu auskariņu sakārošanu, bet beidzās ar kaut ko ļoti svarīgu man pašai. un tā vienmēr ir mazliet brīnumaina sajūta, kad tu saproti, cik līdzīgi tev domājošs var būt pilnīgi svešs cilvēks. Sajūta ir mazliet mistiska - it kā es spētu uz sevi paraudzīties no malas. un izlasīt savas domas cita cilvēka vārdos. Un tāda paskatīšanās no malas ir ļoti svētīga. Tā tu saproti, kas ir bijušas pilnīgas muļķības, kas varbūt nē, bet uz kurām lielāku lietu vārdā ir vērts pievērt acis.