vī. ātri tiku no tās bērnības ārā. atnāca zilonis, sabradāja manu zilo zāli. atnāca žirafe un izgrūstīja manas zaļās debesis. un pie tam vēl uz mani par kaut ko dusmojās. nemaz nepieļaujot domu, ka arī man kaut kas varētu nepatikt.

uh. briesmīga sajūta, ka tevī iekšā sēž, kas rakstāms (neformulēšu, teikšu - brīvais pants ;) ) un tu to nevari dabūt ārā. uf uf. tā kā nesalikta puzle. visi gabaliņi ir bet gatavu to nevar dabūt.

man ir mazliet par daudz mīlestības, ko dot uz āru un mazliet par maz to, kam to sniegt. Vai arī man nav sajēgas kā to pareizi izdarīt.