sajūtas negribīgi, bet tomēr kārtojas pa kaut kādiem plauktiņiem. Kaut kur izlasīju "mani taču ir tik viegli iepriecināt" un tas likās tik mans. kaut kā drusku piemirsts, bet tik mans. un šodien es pati esmu kā tāds skapis, kam vajag ģenerāltīrīšanu. un ar to es tagad arī nodarbošos - apbruņošos ar pacietību un cītīgi, vienu pēc otras, katru sajūtu pārcilāšu, nevajadzīgās izmetot, vajadzīgās atstājot. Un vēl es drusku gaidu īstu pavasara sauli, lai izliktu saulē pasildīties tās, par kurām īsti nav skaidrs - vajadzīgās vai nē.
la lā. ceru, ka ar pašu nebūs tā, kā parasti ar skapi - atstāju puskārtotu.