Izskaidrot sevi. Nu, nevar jau nevar protams, bet dažas tipiskas lietiņas ir novērotas.
Kad tiešām grib kaut ko pateikt, tad laikam jau nobīstas no īstajiem vārdiem un raksta caur puķēm. Abstrakti mazliet. Un cer, ka kāds sapratīs.
Brīžiem dzīvo kā divi - kaut ko pasaka, runā skaisti. reizēm neko vairāk par kautrīgu smaidu un muļķīgām frāzēm nevar dabūt pār lūpu.
Ved pavisam dīvainas attiecības ar sevi - kad sēž vienatnē un pārdomā dzīvi, tad izdomā, ka nav jau viņai ne vainas un ka viņa ir interesanta, forša un oriģināla. Kad iziet tautās mēdz ielīst čaulā un klusēt.
Visu laiku mēģina sevi pāraudzināt. ir mēģinājusi to darīt i caur amerikāņu psiholoģijas iedvesmojošajām grāmatām, i caur klasiskiem daiļdarbiem. Nu mazliet apstājusies pie indiešiem. Osho. bet arī tās droši vien vēl nav beigas.

Tas tā, lai pirmais ieraksts mazliet kā nodeva.

Pieliec pirkstu pie lūpām un dziedi. Tikai tā, lai nedzird neviens. Ļauj dziedāt savām asinīm. Ļauj dziedāt saviem matiem. Un tas, ka tu mazliet smaržo pēc bēniņiem, nav nekas slikts. Ej padziedi tandēmā ar notekcaurulēm. Arī viņām reizēm gribas sajust pieskārienus. Tu drīksti arī dejot. Bet tā, lai neredz neviens. Ļauj dejot savām skropstām. Ļauj dejot saviem nagiem. Un paklusē par ragiem. Tu drīksti noglāstīt. Tikai tā, lai nejūt neviens. Ļauj glāstīt savām acīm. Ļauj glāstīt savām domām. Tu drīksti svinēt dzīvi.