Dzīvoja reiz mazzvēriņš zoodārzā. Tur viņš bija dzimis, tur dzīvojis visu savu neilgo dzīvīti. Kādugad pie varas nāca zaļie un nolēma slēgt visus zoodārzus un visus nebrīvē augušos dzīvniekus palaist savvaļā. Tā nu arī mazzvēriņš pēkšņi attapās mežā, kam neredzēja ne gala ne malas. Te nebija konkrētas telpas, kurā viņš drīkstēja atrasties. Te nebija barotājcilvēka ar ūdens un pārtikas bļodu. Dzīvnieciņam tik pateica: "Nu tu esi brīvībā! Te vairs nav būra durtiņu un restīšu. Skrien brīvībā!" Tā nu nabaga dzīvnieciņš izmisīgi skraidīja pa mežu meklēdams kādu būri, kurā ielīst un saukt par savu. Bet, ja nu arī kāds atradās, tas nebija tāds bez durtiņām un restēm. Tā nu skraida bariņš mazzvēriņu meklējot būri bez restēm un durtiņām ar nosaukumu "Brīvība" vēl šobaltdien...