Diena bez auskaņa manai vārgajai dvēselei bija pamatīgs pārbaudījums. Ne pat tik daudz kādas konkrētas sarunas, bet tieši tā kopējā murdoņa, kas izklausās pēc tukšām skaņām un savā absurdā veidā - pēc nejauka klusuma. Klausoties kādu siltmūziku, tas viss pārvēršas filmas ainā, saspēlējas ar mūziku un manām tā brīža domām. Tad, pat ja ne vienmēr patīkami, tomēr ir interesanti. A šodien nekā. Laikam atkarība.
|