Bāreņu nama mēmā izklieguma zona - tāds zīmējas sabtransports šodien. Izbiedētas, neuzticīgas acis. Saspringti ķermeņi, nervozi skati rokas pulksteņos un mobilajos tālruņos. Pārāk īstus mēs redzam viens otru autobusos, vilcienos u.c. braucamrīkos. Vai zini to sajūtu, kad nevari apvaldīt asaras, bet bail izraisīt veselu skumju lavīnu autobusā?! Mēs tur vienmēr izmisīgi ar vienu roku mēģinām saķerties ķēdē, kamēr ar otru no visa spēka atgaiņājamies. Mēs mēģinam novērsties, paslēpties, tādā veidā pievēršot sev vēl lielāku uzmanību.
Grēksūdze, svētvieta, izglītības iestāde - tas viss man ir sabtransports. Tas ir tāds republikas apjoms, kurā vēl būtu iespējams kaut ko mainīt uz labu. Ķēdes principa dēļ (atceramies sabtransporta impresijas 2). Un neizbēgamības un atbildības dēļ (atceramies sabtransporta impresijas 1).