Lasot Torkilda Grosbola domas par Dievu un kristīgo ticību, es vispār aizceļoju mazliet atpakaļ laikā, nonācu akadēmijā un tur no jauna ieraudzīju Max Suhr Olesen. Viņš ir fantastisks cilvēks un pateicoties vienai nieka lapelei, manī pavērās vecā saikne ar viņu, kas nu ir sākusi izpausties kā kvalitatīva sarakste. Es ceru, ka pastāvīga.
Kad runājām par to, ka jūtos pazaudējusies, utt., viņš man atrakstīja to, ko es jau it kā pati par sevi labi zināju, bet, kas kaut kur starp ikdienību bija noklīdis un piemirsts.
Viņš raksta: "Ja man jāapkopo savs iespaids par tevi, tad man jāsaka, ka "ideālisms" ir visatbilstošākais tavu personību raksturojošais vārds. Pēc maniem ieskatiem, ideālisms ir tavas personības kodols. Un, ja man ir tiesības dot kādus padomus, tad saku, ka tev būtu jārūpējas par to, lai uzturētu savu ideālisma liesmu dzīvu arī brīžos, kad tev jādara kaut kas, kas nebūt nav ideālistisks."
Šo man patiesi nenāktu par ļaunu atcerēties. Biežāk. Profilaksei. Un neiesūnošanai.