Man šodien izdevās tāda ļoti burvīga 2stundīga ārā pabūšana. Vispirms - man liekas, ka šodien cilvēkos ziemas saule salējusi nepārvaramu vēlmi smaidīt. Vispirms jau visi mazie bērneļi, kas nāca pretī, man uzsmaidīja. Tad gadījās redzēt nevienu vien cilvēku kas smaidīja pats pie sevis. Arī es biju viena no viņiem, jo spīdēja saule, bija dzestri tīkami un skanēja jaukmūzika ausīs. Vēl es satiku pāris vecus pārus, kas ļoti mīlīgi pārsprieda sadzīviskas lietas.
Tāpēc paldies "augšām" par sauli, paldies viņam par man nozīmēto tikšanos, kas rezultējās ar brīnišķi savdabīgi interesanta cilvēka satikšanu, kurš mani apdāvināja ar oriģinālu japāņu vēdekli un Linča filmu. Lai satiktu šo cilvēku man nācās iziet cauri visai Hospitāļu ielai, kas visai komiski, bet laikam jau atbilstoši pilna ar zobārstniecības kantoriem. ļoti, ļoti paldies. Ā, un vēl - JR atkal ir "grāmata par 1 latu" dienas. starp visu kaut ko, ir arī šis tas labs. tas gan protams subjektīvi.
|