arī. tas tāds koks ar diviem galiem. Jo redz, mēs jau paši varbūt nemanām, ka darām to pašu. Un bieži vien izdarām nemaināmus spriedumus par cilvēkiem pat īsti viņus neieraudzījuši, tikai ieraudzījuši "viņus mūsu acīs".
tad varbūt jāsāk ar to, cik patiesu spējam redzēt paši sevi un cik daudz aiz bailēm (vai kādiem citiem iemesliem)pieņemam citu acu izdomātos raksturojumus kā patiesus par sevi. Un tikai tad, kad atkailinām sevi savā priekšā varam mēģināt uz to aicināt arī citus. Tikai tam ir vajadzīgs kas dziļāks par ikdienas komunicēšanu.