Man šonakt bija ļoti interesanti sapņi, kuru spilgtākais moments bija sekojošs: kāds Valmieras teātra aktieris, agrā rīta stundā jautrā prātā kojās atgriežoties, ķerdams pie galvas dziedāja: Ak, atmiņa, ak, atmiņa, kāpēc tu mani vienmēr vil.... Jā, nu sapnis jau nebūtu sapnis, ja tajā nebūtu dīvainu (ne)sakritību, proti, tās bija meiteņu kojas.

ai, bet par tiem sapņiem būtu vērts pastāstīt vairāk, tik man šobrīd slinkums.
Lai jums jauka diena.