un tad ir rīts, ne jau kaut kāds tur rīts,
bet rīts ar sauli, dūmiem, netīriem traukiem un draugiem,
rīts ar picas vīru, kurš runā kā policists,
rīs ar piparkūku uz delnas,
rīs, kad neviens vēl nav cits,
un pieskaries, baiļu vairs nav, mēs esam uz
pasaules ripas, dzīvi no visām pusēm, dzīvi no
vientulības, kad mums vairs nav jaunu dziesmu,
ir jāatzīstas, ka skauž, redzot, cik viegli un
spalgi, saule tramvajus lauž.
/I.Gaile/