Kaut kā tā bija sanācis, ka uz sava kumeļa Alfrēda muguras nebiju sēdusies dienas piecas vismaz. Šodien atkal uzsēdos un sapratu, ka esmu atkarīga. Man netraucē, ka sākumā ir auksti, bet uz brauciena beigām bezmaz sviedru tērcītes pa muguru skrien. Man tā patīk tas vējš, kas vējo sējā. Šķiet, ka es šodien izskatījos kaut kā īpaši eksaitota, jo trīs nepazīstami un viens ar otru nesaistīti vīrieši uz ielas izteica komplimentus. Es tik pasmaidīju un aizminos tālāk savā krāsu ģērbā un labajā omā.
|