Šorīt mūsu piemājas gaģužņikā novērojama "Latviešu mīlestības" cienīga epizode - sēdēja tur pie stūra galdiņiem tāds pavecāks kungs ar dāmu pie kafijas tases un sarunājās .Šķiet, ka kungs bija par kripatu draudzīgāk noskaņots kā dāma. Sarunas gaitā izrādījās, ka viņi gan laikam ir vismaz attāli paziņas, jo, kad kungs viņu aicināja uz savu ar kaut ko (nesadzirdēju ar ko) tik īpašo lodžiju, viņa atteica: "Šodien nē. Varbūt rīt. Bet vispār es jau esmu bijusi tajā jūsu lodžijā. Kopā ar savu vīriņu. Nu, tad, kad viņš vēl bija dzīvs. Nu jau kādi četri, pieci gadi atpakaļ..."