Rīts sākās ar brokastīm vīriešu pilnā telpā - visā restorānzālē starp kādiem 20mit vīriešiem biju viena vienīga es. Ap 8iem mani no viesnīcas savāca mana priekšniece Helle un mēs devāmies uz kantori. Tur man šodien bij' jābūt tikai līdz pus3iem, jo Helle bija nolēmusi man parādīt, kā viņa dzīvo ārpus darba. Tā nu ap 3iem savācām viņas 10 gadīgo dēlu Oliveru un vedām viņu uz hokeja treniņu - svarīga diena sīčiem - pēc šodienas treniņa iedalīšot šamos stiprākajā un vājākajā grupā. Tā nu sēdēju aukstā ledushallē un skatījos kā sīcīši ņemās pa ledu. A neko, interesanti. Pēc tam braucām pie Helles, kur viņa man bij' solījusi vakariņas. Māja tipiski balta iekšpusē - viss skaisti un tīri. Bet nu viņas mīļotais vīrietis ir tāds tipiskais biznesa vīrietis, kas atnāk mājās un to vien dara kā 2 stundas zvanās pa mobilo. Vistrakākais, ko Helle pastāstīja - Olivers reiz esot tēvam pateicis "tagad es zinu ko nozīmē vārds 'stedfar'( patēvs, bet šeit svarīgi, ka vārda daļa 'sted' nozīmē 'vieta', t.i., 'tēvs, kas nācis īstā tēva vietā'). Tas ir tāds kā tu, kurš nekad nav uz vietas." Dāniski tas skan efektīvāk, bet nu  - ideju sapratāt. Ai, nē - es laikam nevarētu tādā ģimenes modelī dzīvot. But then again - varbūt manī vēl runā jaunības maksimālisms. Nu vispār es izdarīju vēl visādus secinājumus un manī risinājās dažādas pārdomas, bet esmu pārāk sagurusi un rīt jau ap pus8iem man jādodas uz Esbjergu, tāpēc varbūt kādu citu dienu.