Transformētā veidā, bet piepildījās arī mans pēdējais pareģojums par miršanu. Proti - visu nakti nevarēju pagulēt, jo tādā pusapziņas (pat ne sapņa) stāvoklī rādījās visādi murdziņi, kuros vai nu es pati vai kāds cits mēģina mani nomušīt. Vispirms es braukāju pa visādām nāves gravām, kritu, gāzos, lauzu ribas un sprandu. Tad es lēkāju pa asfalta apmalītēm, daudz un mežonīgi, kas arī noveda pie slikta iznākuma. Vēl bija gadījums, kad resns metālists, tāds kuram krekliņš knapi pāri nabai, ādas veste un briesmīga frizūra, mēģināja man notriekt ar moci. Pēc tam es pārgāju uz mazliet civilizētākiem sižetiem - kaut kā tur neveiksmīgi satikos ar savu jaunības dienu simpātiju, kuram jau ģimene, kā rezultātā, sieva izdomāja, ka viņai no vīrišķa vajag šķirties un atņemt bērnu. Un tie skatieni, ko viņa veltīja man, arī bija nogalinoši.
Bij' vēl kaut kas, tik šobrīd piemirsies. Tā visa rezultātā es šodien protams nepiecēlos svaigs kā gurķīts, bet turpinu šņaukāties un cīnīties ar vati galvā.