es noteikti neatgriezos tajā pašā pasaulē no kuras aizbraucu. Par to liecina kaut vai tas, ka šķiet pirmo reizi pretī Rozentāļiem nestāvēja saldēto zivju busiņš.
Brīvību meža cūkām, stirnām un Antonio Banderasam!

a bet, ja nopietni, tad tādi hardcore braucieni kā aizgājušās nakts Cēsis - Valmiera ir ļoti svētīgi, lai saprastu, cik tevī daudz pretīgu domu un īpašību, kuras ikdienas pieglaudītajā vidē ir daudz vieglāk sevī apslēpt un dzīvot ar visiem vairāk vai mazāk pa draugam. Mežam savi likumi, va zinies. Un tas ļoti māca savaldību.