gadās visādi [arī labāk :D], bet neatkārtojas, ne? kāpēc? labāk tā.


jumts vēl aizvien brauc to trīs dienu dēļ, bet sāk pāriet. nepāriet pavisam, jo dziesma skan.


greizsirdības lēkmes? visdrīzāk tā nav greizsirdība, bet vnk škrobe :)

dunno what`s happening. bet labais

Latvijas čempione šķēpmešanā [2006] Inga Kožarenoka šobrīd sēž blakus istabā :D jā... viņa ir mana brāļa druška. :) super

es esmu forša & SHUT THE FUCK UP YOU ALL!













starpcitu šobrīd lec saule. pie apvāršņa riktīgi sarkans viss. pirmais saullēkts šogad. :)

jā un šodien kādai daudz laimes, bet ar viņu es nerunāju nu jau vairāk kā divus gadus. es arī piekāsu, bet neļauju sev nožēlot, savādāk par daudz problēmu.

"sākumā sola, tagad saka "šitā melot..."... man bija interesanti. bet nu tik pretīgu piekāšanu es pieredzu pirmoreiz mūžā. cilvēks, kurš pats neskaitāmas reizes piekāš draugus [es to zināju un tomēr uzticējos], tagad man pārmet, ka es esmu pasaules ļaunuma iemiesojums? vairāk nekā stūlbi? es neesmu eņģelis, bet, ja man nav rakstura, tas nozīmē, ka man var uzkraut visus sūdus? es jūtos nožēlojami. kāpēc vispār sāki/atbildēji/piekriti glabāt noslēpumus? tāpēc, lai vienā jaukā dienā, sliktā garastāvoklī izbazūnētu visai pasaulei manas domas, fantāzijas, vēlmes, jūtas, bailes. kam tas vajadzīgs? kāpēc vajadzīgs? lai arī viņš man nekas nebija, sāp ļoti. ļoti, ļoti. pareizi man mamma teica:"dzīve tevi sitīs vēl daudz, tev jāturās". es palaidu grožus vaļīgāk, jo jutu siltumu pret kādu un saņēmu pļauku..."


raudāt gribas klausoties un domājot par to, ka nevienam nedrīkst uzticēties. žēl tevis, sevis [jo arī man tas būs jāpieredz, lai arī cik tas nepatīkami nebūtu, bet tādi nu ir cilvēki, varbūt pat es pati], un citu cilvēku man žēl. manī ir liels pohujisms, varbūt pat pārāk, bet tā pagaidām vieglāk. es izpēršos vai arī nomiršu.

trīs stundas es gulēju uz gultas nekustoties. knapi elpoju. nežēlīgs karstums, es nesvīdu, bet man bija ļooti karsti. paskatos pa logu, tur kāds stāv. sirds kāpj pa muti ārā. es viņu arī dzirdēju. izjutusi mūža lielākās bailes, modinu augšā Lindu, lai kautko vērstu par labu. ūdens. tad mēs vnk gulējām un runājām. paranoja atkāpās un es aizmigu.

draugiem.lv notikusi baigā aktivizācija sakarā ar pikām. mana statistika aug nežēlīgā ātrumā un katram kas mani apskata stāv rakstīts: iemet man ar piku, ja nav žēl, iemet man ar piku, iemet man ar piku, ja nav grūti. bāc. vot cilvēki atrod.

ja es varētu piecelties tā, lai man nereibst galva, es sevi specīgi iekaustītu. kpc laikam ejot nekas vēl aizvien nav mainījies?


arī rasktīt vairs nemāku. jānāk uz mājām atkal dzīvot, lai to labotu.

Biju te šo to uzrakstījusi, bet sāku sevi ienīst un izdzēsu.