|
|
|
May 25th, 2021
08:55 pm
Un vēl viņam draugos bija arī Muris - ļoti neatkarīgs kaķis ar vienu sapluinītu ausi un bieži vien saskrāpētu purnu. Vīrieti rētas daiļo - viņš bija paskaidrojis Marsēzelim, kurš nošausminājās, kad Muris bija atgriezies no sava kārtējā romantiskā piedzīvojuma, cenšoties pievērst sev daiļās Minces uzmanību. Diemžēl, Mincei pielūdzēju netrūka un to vidū bija arī vislielākais apkārtnes runcis Spalvainais Bobs. Spalvainais Bobs bija tik liels, ka klīda baumas, ka viņa vecvectēvs esot bijis lūsis, kurš savos jaunības laikos neesot baidījies pat uzklupt cilvēkam, ja vien viņam rokā ir bijusi kotlete vai kāds cits tikpat kārdinošs iemesls. Ja pret parasta lieluma kaķiem Muris vēl tīri braši kautiņā spēja turēties pretī, tad saķeršanās ar Bobu viņam parasti izvērtās ar jauniem tā saucamajiem vīrieša izdaiļojumiem.
Tieši Žips bija tas, kas bija izkārtojis Murim iespēju kļūt no KBND (saīsinājums no Kaķis Bez Noteiktas Dzīvesvietas) par godīgu (vismaz saimnieki tā domāja) mājas kaķi Sprogainīša mājā. Tas notika vēl tajā laikā, kad Žips bija pavisam mazs kucēns un mēdza klīst apkārt pa ciematu savā vaļā. Vienā no tādām reizēm viņam uzbruka dusmīga vista, kas bija izdējusi olu un nodomāja, ka Žips var to apdraudēt. Žips noskurinājās, atceroties virsū skrienošās vistas dusmās izvelbtās acis un aso knābi, kas trāpīja viņam pa galvu. Par laimi, tuvumā gadījās Muris, kurš iešņācies metās virsū vistai, kas satrūkās no negaidītā kucēna aizstāvja un metās projām. Žips toreiz pateicībā paaicināja Muri sev līdzi uz mājām un aicināja viņu ēst no viņa bļodiņas. Muris ar prieku ēda konservus, ko Sprogainīša vecāki bija ielikuši viņam bļodiņā.
-Tik tad, kad viņi nāk laukā no mājas, tad gan brūc man virsū, - Muris bija pamācījis Žipu. -Lai viņi nodomā, ka tu esi brašs kucēns, kas sargā savu māju, nevis kaut kāds memļa. -
Tā nu Žips regulāri mēdza stāvēt sardzē un kad pamanīja kādu no Sprogainīša ģimenes, sāka draudīgi riet, metoties Murim virsū, kurš savukārt metās bēgt. Tā tas ilga kādu laiku, līdz kādu dienu Sprogainīša māte laukā iznesa divas bļodiņas un pasauca pie otrās bļodiņas Muri. Un tā nu Murim uzradās sava pastāvīgā dzīves vieta Žipa būdā. Sākumā Sprogainīša vecāki gan centās viņu pieradināt un padarīt par mājas kaķi, bet no šī nodoma drīz atteicās, jo Murim - pieradušam dzīvot savā vaļā, ik pa laikam trenkājot kādu putnu vai peli, nepatika būt ieslēgtam mājā un pārtikt tikai no pabalstiem (tā viņš mēdza dēvēt Sprogainīšu izsniegtos kaķu konservus).
Kādu dienu, kad Marsēzelis atkal iegriezās Sprogainīša mājās, viņš pamanīja, ka šoreiz kaut kas nav tā, kā vajag. Parasti tik kārtīgais pagalms bija izvandīts, visur bija redzamas automašīnu sliedes, zālājs izbradāts, dārza instrumentu kaste apgāzta. Pat Žipa būdai bija norauts jumts. Pats Žips kopā ar Muri sēdēja uz mājas kāpnēm un viņu drūmie purniņi norādīja, ka noticis kaut kas slikts.
Marsēzelis vienā acumirklī nolasīja abu domas un satraukts nosēdās draugiem līdzās. Aiz satraukuma viņš pat aizmirsa apsēsties kā suņi, bet apsēdās tā, kā mēdza to darīt tad, kad zināja, ka neviens viņu neredz - lotosa pozā.
|
|
|
