|
|
|
November 21st, 2008
03:26 pm
Un pēkšņi Marsēzelim parādījās arī aste- krancīša astes kopija. Suņuks sabijies palūkojās uz savu asti, bet pārliecinājies, ka tā atrodas savā vietā, lēnām tuvojās Marsēzelim. Pastiepis ķepu, viņš pieskārās Marsēzeļa astei... un neko nesajuta. Viņš mēģināja to paraut, bet šajā brīdī Marsēzelis mazliet griezās un viņa aste, kurai vajadzēja atrasties suņuka ķepā, kā spoks izslīdēja tai cauri. Suņuks atlēca sāņus un gribēja mesties bēgt, taču Marsēzelis viņu atturēja. - Es neesmu spoks. Un mana aste un auss arī ne. Tā ir viena no vienkāršākajām mūsu planētas tehnoloģijām - nelielas ilūzijas radīšana. Vizuāli mana auss izskatās gluži dabīga, taču to nevar sajust un sataustīt. Tas arī viss. Un ar asti ir tāpat, tikai es nesaprotu, kāpēc gan jums vajadzīgs kaut kas tik nepraktisks? - un Marsēzelis neapmierināti lūkojās uz savu astaino atspulgu.
-Visiem jau nav, - atteica krancītis:- Ir daudz suņu sugu, kuriem astes nocērt jau agrā bērnībā - cilvēki uzskata, ka tā viņi izskatoties glītāki un labāk atbilstot savai sugai. -
Marsēzelis paskatījās uz savu asti un tad atkal uz Krancīti- Ja otru ausi es vēl kā nebūt varu pieciest, tad iedomājoties to plušķi aizmugurē, es tiešām jūtos neomulīgi. Kā tu domā, ja man nebūtu astes, es pārāk neizceltos uz vispārējo jūsu planētas iemītnieku fona? _
-Nu,- suņuks mazliet saminstinājās, bet atcerējies, ka Marsēzelis var nolasīt viņa domas, turpināja:- Vispār jau es neesmu redzējis tik koši oranžus suņus pat ar divām ausīm, nerunājot nemaz par to, ka viena auss tev tā īsti nemaz neskaitās. Un aste tāpat. Un tu vislaik staigā uz divām ķepām, nevis četrām. Un proti no gaisa izsaukt spoguli. Un lasīt domas. Un sākumā tev balss skanēja kā sirēna.- Te krancītis apklusa, lai ievilktu elpu un turpinātu, bet ieraudzījis Marsēzeļa sadrūmušo seju, apklusa. Marsēzelis atkal pieskārās pie sava piekariņa un viņa aste pazuda. - Zini, - atkal ierunājās krancītis: - varbūt tu varētu uzdoties par multimākslinieka suni. Parasti jau mēdz teikt, ka suņi ir līdzīgi saviem saimniekiem - tad nu tu varētu teikt, ka tavs saimnieks ir radoša personība - panks- brīvmākslinieks, kas turklāt vēl aizraujas ar jaunākajām tehnoloģijām un garu saukšanu. Tādiem cilvēkiem tie suņi mēdz būt vēl ērmīgāki pat par tevi - vienreiz satikos ar kādu pūdelīti, kuras saimnieks bija nokrāsojis viņai zilzaļas spalvas un viscaur apkarinājis ar dzelzs riņķiem. Ja jau tādas pa zemi staigā, tad jau tu arī būsi tikai kāda panka suns, nevis citplanētietis. Protams, ja vien tā pūdelīte arī nebija viena no jūsējiem. -
-Nē, - Marsēzelis pasmaidīja - es pilnīgi noteikti esmu pirmais munders, kas ieradies uz šīs planētas. Paklau, tas panks taču varētu būt nocirtis savam dīvainajam sunim asti, vai ne? Agrā bērnībā?-
- Droši vien, - atteica suņuks un pirmo reizi šovakar paluncināja asti.
Marsēzelis atkal pieskārās piekariņam un sagaidījis, kad pazūd baltā spoguļmigla, pastiepa savu ķepu suņukam: - Nu, mums taču vajadzētu iepazīties arī oficiāli - es esmu munders Marsēzelis.
Suņuks pastiepa pretī savu ķepu - Žips.-
|
|
|
