|
|
|
November 20th, 2008
04:44 pm
Tomēr arī šī īsā atkāpe neļāva aizmirst Marsēzelim viņa iepriekšējo domas pavedienu. Sataustījis vienu no saviem piekariņiem, viņš koncentrējoties aizvēra acis.
Suņuks izberzēja savas acis. Tad vēlreiz. Tad papurināja galvu. Tomēr tas, ko viņš redzēja, nemainījās - Marsēzelim nu bija abas ausis! Tomēr arī tas nebija viss. Marsēzēļa priekšā nez no kurienes uzradās gaiša migliņa, kurā kā spogulī viņš varēja redzēt savu atspulgu. Marsēzelis viegli sapurināja ausis un apskatījis sevi pretskatā, pagriezās, lai nopētītu sevi profilā. Uzmetis skatienu plušķainajai suņuka astei, viņš paskatījās uz savu gludo spalviņu, negribīgi nopūtās un atkal pieskārās piekariņam.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |