|
|
|
April 28th, 2008
10:24 pm
- Vaffff...- ierējās krancītis, ieplešot jau tā apaļās acis divreiz lielākas, - kas tas te uzradies?- Uzmanīgi ošņādams gaisu, viņš apgāja Marsēzelim apkārt un atkal nostājās viņa priekšā- Kas tu tāds? Un kur tu te radies?-
Tā kā Marsēzelis jau laicīgi bija iedarbinājis telepātijas piekariņu, tad viss iepriekš teiktais viņam bija saprotams, vēl vairāk - viņš sajuta arī neizteiktās suņuka domas.
- Mani sauc Marsēzelis un es tikko atlidoju no savas planētas, - viņš teica - Un... kur tu to ņēmi, ka man patīk iesaistīties kautiņos, kuros mani mūžīgi piekauj???-
Te nu suņuka acis kļuva vēl lielākas- Vafff, es taču tev jautāju tikai to, kā tevi sauc...- un klusībā pie sevis nodomāja - skaidrs, ka tevi piekauj, ja jau tev trūkst vienas auss... Mūsmājās Murkuzekam reiz kādā kautiņā arī gandrīz noplēsa ausi, labi, ka labais dakteris Ārstkociņš spēja to ļerpatiņu, ko Murkuzeks atnesa mājās, piešūt atpakaļu un tagad, lai gan viena auss Murkuzekam bija šķībāka, tomēr tā viņam bija.-
- Kas ir Murkuzeks?- jautāja Marsēzelis.
Te nu suņuks mazliet atkāpās un saboza spalvu - rrrrr, kā tu zini visu to, ko es domāju??? -
Tagad acis iepletās Marsēzelim- Vai tu gribi teikt, ka tu nelasi domas?-
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |