|
|
|
October 10th, 2008
05:08 pm
Tad nu es, protams, ņēmu kājas pār pleciem... Ir tik labi kādreiz izskaraidīties pavisma brīvi un netraucēti... Vaffff... - suņuks vēlreiz gandarīti ievaukšķējās...
Marsēzelis cītīgi pētīja suņuku un domāja par to, ka ja viņam būtu otra auss un aste, tad viņš pilnīgi mierīgi varētu uzdoties par šīs pasaules suni... Tas tik būtu jocīgi... Un būtu tik interesanti uzzināt, kā patiesībā dzīvo šīs zemes iedzīvotāji.
Vafff... - kā sirēnas un pērkona dārda apvienojums noskanēja Marsēzeļa balss.
Suņuks, kas līdz šim izskatījās drīzāk izbrīnīts par viesi, tagad iežmiedza asti kājstarpē un aizmuka aiz tuvējiem krūmiem... Tikai pēc kāda klusuma brīža no zaru apakšas parādījās viņa purniņš un tramīgās acis.
-Kas tās bija par baisām skaņām? - viņš iejautājās.
-Baisas? - neizpratnē pārjautāja Marsēzelis- Es taču mēģināju atdarināt tavu balsi.
Suņuks pilnībā izlīda no krūma un aizvianoti papurināja ausis- Tu gribi teikt, ka es kaucu kā sirēna? Starp citu, Sprogainītim ļoti patīk mana balss, viņš pat vairākas reizes ir teicis, ka es esmu skaistākās balss īpašnieks visā ciematā... Un starp citu, mums jau šeit nav šādi tādi salasījušies, vienā mājā pie mums dzīvo pat operdziedātājs. Un pat viņa sunim nav tik laba balss kā man, kaut gan iespējas ir gluži citas - iedomājies, viņš taču noteikti varētu palīdzēt savam sunim nostādīt balsi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
