Hell Yeah

Akdievs, atkal parliecinos par to, ka, ja pēc laika pārlasa vecās sarakstes tik daudz lietas uzreiz kļūst skaidras. Ka es kaut ko tādu agrāk varēju nepamanīt.
Faking stulbi.
Nē, es pati vienkārši esmu stulba.
grr.

es jūtos Dusma.

Trraki daudz visādu domu galvu pēdējā laikā un tagad.


un jā. par to grāmatu.
Grāmata būs kā grāmata, bet kādu nodaļu vai vietu veltīšu tam, ko biju solījusi.
Tā kā pēc gadiem vairākiem gaidam manu grāmatu ^_^

es zinu, ka man tāda būs :]
buži, mīlīt.

Pagātnes cilvēki.A paši sāk rakstīt. jocīgi nudien.

Šādu mirkļu dēļ..

Galva griežās, morāls sabrukums, bet sajūta ir lieliska. Pulsē galav, tirpoņa mugurā un sireāla sajūta.
Muļķīgi, bet prasās pēc kādas mākslīgas vielas organismā, lai mirklis būtu vēl izjustāks.

Pasaule griežas pretēji.
Uz bojā.eju.

/Placebo- my Sweet Prince
/ NIN- Right Where It Belongs

Gandrīz galīgi garām diena.
un kā teica citi - pati vainīga - neatgādināju.
HA, tādas lietas mīlīši neatgādina nekad! tādas lietas vienkrārši zin!
Biju dusma, un bēdiņš.
Atbrauca, atnāca un izlgāba mani.
Vakars izvertās smieklīgā pasēdēšanā ar Kalvīti galvenajā lomā.
he. zemenes un RedBull ar piecām zvaigznēm un zajebis sajūtas ;D

SauleSauleSaule, centrs, cilvēku maiņa un darba vietā alus izpriecas.
Tas darbs nav mums, bet mums viņu vajag.
huh. Vaskans smīdina. Ļoti.
Tas priecē. Ļoti.

smieklīga diena, prieks atcerēties, smiekli un alus.
Mani labākie draugi
ENTER.
/haha

Šovakar un pēdējā laikā bēdiņš.
Paliek skumji, jo cilvēki ļauni.





Placebo sakritība ar A.
Visnotaļ jocīgi, jo jau biju aizmirsusi, bet še Tev. Atkal jādomā. /

Vienkārša iziešana ārā, pabeigt vakardienu.
Smiekli, citi cilvēki, nelielie smiekliņ strīdi un beigās ejam uz parku.
Ilgi sēžam malkojam pa aliņam un omulīgi sarunājāmies.
Jā, tieši tā varētu nosaukt mūsu sarunas - omulīgas.
Tik jauki bija daudz ko pārrunāt, gan šī gada dzimšanas dienas trrakumu, gan nākamā gada eksāmenu un izlaiduma trrakumu, gan studiju trrakumi.
Kādi tik trrakumi nav bijuši, un kādi tik nebūs!

omulīgā Astro`n`out mūzika un man gribās sēdēt ar Minč, malkot kakao un siermzītes un runāt muļķības.

Ir tik daudzko teikt, bet vārdus atrast tik grūti.
Tik daudz apspiestu emociju, kuras, liekās, drīz drīz sprāgs uz āru.

īsāk runājot, vairāku cilvēku vērtība manās acīs ir kritusi.
Diezgan nožēlojams vakars.

Vienīgais, kas priecē ka vismaz daļu no vecā Es vēl esmu saglabājusi.

jesjes, brīvlaiks sācies, esmu apkrauta ar darbiem, ka maz neliekas, bet tomēr.
BRĪVlaikS.
Kārtējais ārsta apmeklējums, fiksi fiksi un ar nažiem kabatās un daudziem cimdu pāriem ar Mad dodamies uz mežu [kapec ir daudz cimdu nemaz nejautāt, pašas nezinam ;D]. he, ielienam meža ne pa jokam dziļi un vairakas reizes gandrīz noslīkstam [tas tā normāli mūsu piedzivojumiem un pastaigām ;D].
Izbrienam purvus ne pa jokas, samērcējam kājas un tekam vien atpakaļ. Rezultātā prieks par to, ka man ir kerzi, nevis kedas un liels saišķis žagaru un pūpoļu.
jesjes, prieks mammai un ērcēm, kuras vēl meklējam.
Sasmējāmies ne pa jokam, parunājam un galu galā elpojām svaigu, jo svaigu pavasara gaisu.PRIEKS.
Fiksās pusdienas un visas četras [Māmiņa, es, māsa un minč] pielīpam pie loga.
Ārā tik tik skaisti sniegs un kaķim rādas mušas. Viņa dīvaini ņaud un stresaini skrāpē stiklu, smiekliņš.
Neliela diendusa, nedaudz TēVē un fiksās idejas ar māsu.
Aiztekam uz veikaliem un kulinārās izvirtības var sākties.
Vispirms vakariņas manā izpildījumā, pēctam saldais ēdiens kopistiskajā izpildījumā.
Pēc gastarnomiskajām izvirtības virtuve izskatās visai šausmīgi, bet nekas - bija tā vērts.
Rezultātā pagatavoti krabju salāti un Zemeņu-šokolāde uzpūtenis ar zemeņu putukrējumu pa virsu.
Izskatās un garšo lieliski (mm)

/Jebkurā gadījumā, lieliska diena ar Mās` un ģimeni, kā tādu.
Prieciņš./

//buč minč//

Nedaudz par vakardienu.
Kopumā diezgan dīvaina diena. Gan garstāvokļu maiņas, gan apkārtējie cilvēki, gan viss pārējais.
Skola beidzas, garstāvoklis dirsā visiem, dodos pie zobu ārsta, salabojos un teku ar Maiju staigāt pa mežu ar foto aparātiem. Pastaiga iznāca visnotaļ interesanta, apmaldijāmiem, iznācām laukā nezin kur, parunājām un pieelpojāmies svaigu gaisu vairākas dienas uz priekšu.
Fiksi mājup, fiksi visu sarunājam un dodamies iepirkties/naudiņa vējā/.
Satiekaamies vēlreiz, un dodamies iekšā. Sākums dīvains, pēc tam jau kaut kā aiziet.
Sarunas, smiekli,video klipi un cilvēki atraisās.
Brālēns ar brillēm,smiekli, šņaucamā tabaka un tapiņas viņiem.
Prieks, ka man nevajag un ka es varu bez [(:]
Vakars turpinās, izlemjam doties ārā, pastaigāties, uzpīpēt - gluži kā vasarā.
Svešas kurpes, nedaudz vēsi un atkal sēžam kvadrātā aiz Krisa.
Sametamies saulespuķu sēklām, aliņam un akk, ir gluži kā vasarā. Gluži, kā agrāk, kad viss bija savādāk.
smiekli, jocīgās sarunas[ar to jocīgo puisi].
Nostaļģija, noslēpumi[(:] un vecās sajūtas.
/Gan labās, gan sliktās. Tieši tās pašas, tieši tā pati situācija/
Kārtējie smiekli, vārtīšanās pa zemi, kutināšana un šoreiz ledus[jā, tiktiešām, mūsu attiecības liekās ir palikušas vēsākas].
Smiekli. Daudz smieklu.
Pierimstam,ejam gulēt.

Nespēju aizmigt un izlemju doties mājup.
Gluži, kā vasarā.

MIERS.
klusums un tukšas ielas.

lūk, daļa manas vasaras.

Dzīve. Nebeidzamā kustība. Viena vienīga kustība.. Kustība visapkārt,
bet Tu stāvi. Sastingsti. Nekā vairs nav. Iestājas klusums. Klusums Tavā galvā.
Tu attopies!

Saprotiet arī mani. Ir brīži, kad rodās sajūta, ka viss apkārt Tev plūst un kustās, viss viļojās un ir dzīvs, bet Tu..
Bet tu attopies viens pats šajā kūsājošajā dzīvē.
Tu stāvi viens, bezpalīdzīgs un noskaties uz citu laimīgajām sejām.
Un šoreiz bez nožēlas, jo saproti "Man nav lemts".


/Kā gan var tik sasodīti pietrūkt viens cilvēks?
Nu kā?/

Sajūta gluži kā pirms aptuveni diviem trim gadiem. Pat vārdos grūti nosaucama. Tada pieviltības un nevajadzības sajūta. Sajūta, ka tu tiec pamests, nolikts otrajā plānā.
Pat bija piemirsies kā tas ir : sēdēt un nejust neko.
Gluži kā toreiz pēc tās sarunas.
Gluži kā pirms diviem trim gadiem, kad sapratu, ka es nekad otram nenozīmēšu to, ko vinš nozīmē man.

Gluži kā toreiz, slīgstot pārdomās un klausoties Pienvedēja Piedzīvojumus..

Tik pat kā ideālā sestdiena.
Pieceļos agri[respektīvi pirmā], jaukās sarunas skypā, kaķ.prieki, sarunas un vispār daudz laika pavadīts ar māmiņu un protams laba mūzika ar labu grāmatu rokās.

Drīz jau būs gatava tase garrrdā kako un es atkal iegrimšu gramatas burvībā..

/Priecīgi Jums, šai sestdienā

Kur tie laiki, kad kopā ar māmiņu klausijāmies Nirvanu un viņa man daudz ko jaunu pastāstija par to visu/tagad es varētu viņai daudz ko pastāstīt.
Kur tie laiki, kad uz vakara pusi, man jau zvanīja un jautaja, kur esmu, kad būšu/ tagad vakaros tik eju projām.
Kur tie laiki, kad dzīve likās tik rožaina un nākotne tik gaiša un cerību pilna

Kur gan tie laiki palikuši?

āhahaha.
cik anormāli forši ir, ja galva ne no kā griežas un rokas trīc.
ahaha, ideāla sajūta.

ahahah, vēl jaukāk, ja Tevi acīmredzami noignorē. vnk anormāli forši.
HA

/toties pastaiga ar māmiņu bija to vērta un ļoti pozitīva/

Cold. So F*cking cold.
/rokas ledus aukstas, nedaudz trīc, VELNS/

tik jauks iesākums un tik nelāgas beigas.
Ha, maniakālie smiekli un besis.

Lielisks vakars, lieliski gandrīz vai strīdi.
PANKUUKA, es dievinu šo vakaru.

Iepriekšēja vakarā ilgi nespēju aizmigt. Daudz domāju, arī par olimpiādi..
Piecelos ne visai jaukā noskaņojumā, bet sapurinājos un meģināju izrāpties no gultas ar smaidu.
Bet nu ja, samērā daudz smieklu, tizliņais noskaņojums un esam klaat.
Yesyes, mēs neesam vienīgās, kas nesaprot, ko esam šeit pazaudējušas :D
bet bļīn, mani atkal nosēdinaja pirmajā solā, tas vnk nav taisnīgim jau trešo gadu pēc kārtas. grr

Bet jā, galvenā doma ir tāda, ka man nav speka neko darit un neko domāt.
Es tiktiešām jūtos paarpulējusies no domāšanas vien.


Es pat uz Ādažiem neaizbraucu.
rrr. un visi plāni droši vien atkrīt.

Ne man gribās, ne kadam citam

SUPER

Pirmdiena. Kārtējā tizlā, bet tomēr citādākā.

Emociju mikslis- nedaudz skābā prieka, nedaudz saldo melu, daudz patiesības rūgtas, un pāris pilīšu asaru sāļuma.
Rau, gandrīz kā dzīve, tik proporcijas nav īstās.


Mūzika. Mūzika, kas liek skudriņām skraidīt pa visu ķermeni katru reiz to izdzirdot.
Mūzika, kas liek lidot, no sajūtām vien..
Mūzika..


/Skumjš vakars un tāds, lai tas paliek.

Bljiin/.
nozheeloju.

un liekas vairak kaa jebkad agrak :/

/Jūtu, ka esmu atvainošanos parādā.
Cik nu atvainošanos, bet jūtu, ka ir kas jāsaka, lai neiestātos tas klusums un tukšums, kas varētu saēst to, kas vēl atlicis/

Tikai neaizmirsti, es apsolīju sarakstīt grāmatu. Grāmatu par Tevi.
Man nav ne jausmas, kā izskatīsies pati grāmata, kādā krāsā būs burti un vāks.
Bet vienu es zinu noteikti - tā grāmata būs tik ļoti.. tik ļoti par Tevi, tik ļoti par tām sajūtām ko tu man sniedz..
tik ļoti TU, ka neviens nespēs pretoties tās valdzinājumam.

Un zini, kas man pietrūkst visvairāk?
-Visas tās muļķīgas sarakstes iekš daždažādajām mājas lapām, iekš komentāriem un pat vecā labā skyp`a.
tās sarakstes, kas padarīja mūsu draudzību tik īpašu, tās kurās mēs sapņojām, tās kurās izteicām dziļākos noslēpumus, tās kurās izsmējāmies no sirds, tās kurās bijām vienkārši mēs pašas, tās kurās muļķojāmies kā mazi bērni un tās, kuru vairs nebūs.