duālisms
December 19th, 2008
08:17 pm - sniegs
es gāju pār lauku,ko klāja tikko uzsnidzis sniegs. nevainojami balts un nevainīgi tīrs. tas vizēja savā klusajā mierā. neviens vēl nebija spēris kāju šajā skaistumā. bet es- es tur iebridu ar savām cilvēka kājām un izjaucu visu dabas harmoniju. mani nežēlīgie soļi sabradāja tikko uzsnigušo sniegu. es esmu cilvēks, un cilvēki tā dara. kāpēc? kāpēc mēs izjaucam pasaules skaistumu un mieru?
09:10 pm - lai atcerētos
in.stora
nāve pirmdienā
pelēks svins virs pilsētas. gaisa piesārņojums spiež cilvēkus pie sienām. kāds mēģina neaizmigt lielveikalā, kāds ir piekalts pie autobusa stūres, kāds mostas un vēl kāds aizver acis.. šajā pilsētā kāds miris, un kāds tikko piedzimis, lai izaugtu kā jaunu baiļu iemiesojums. brīžos, kad aizmirstu, es jūtu laimi tuvumā. kāds audzināts pakļauties, kāds piespiests pavēlēt. kādam tiek atņemta iespēja atvadīties, bet kāds cits aizgriežas no mīlestības. nav ilgi līdz pusnaktij, bet tik daudzi vēl nomodā. kāds lūdz dievu baznīcā, un kāds cits to dara mājās nepareizi. kāds klausās džona lenona plati, bet kāds cits pretējā mājā izgriež šablonus. kāds atdarina un kāds izdomā. kāds dievina un kāds noliedz. kāds neieredz pestītāja rasi, bet kāds neredz krāsas. kādu izolē, kāds paverdzina. kāds elpo.. cilvēki apreibst no ogļskābās gāzes. dzīvība smeldz, pārlieku daudz dzīvības. cilvēki apreibst no ogļskābās gāzes. cilvēki meklē ticību, meklē piederību, meklē iemeslu atbrīvoties no smeldzes. meklē iespēju aizmirst. kādam apnīk cīnīties, kāds pakarās. kāds dodas uz himalajiem, kāds apprecas, kāds turpina paciest, kāds jūtas laimīgs, un kāds nejūt neko. kāds klusi aizmieg. kāds klusi aiziet.. nebūtībā pie citiem. krāsas. mirkļi. skatieni. vārdi. pieskārieni. domas. smaidi. cilvēki.