Šodien nav ne auksti ne silti

Šodien visu dienu nogulēju. Es pamodos vēlu un tad pēc pusdienā iekritu dziļā nepatīkamā miegā. Pamodos tikpat nogurusi, cik biju pirms gulēšanas. Nejūtos arī labi par to, ka visu dienu nogulēju. Domāju varbūt tagad vismaz vakarā saņemties un savākt beidzot māju un izcept gaļu (ja tā vēl nav sabojājusies). Ēst man īsti negribas tik un tā.

Rīt esmu ielūgta uz gruzīņu vakaru pārdaugavā. Pirms tam gan man ir jāsatiek P. un jārunā par akadēmiskajiem pārtraukumiem par kuriem īstenībā neko daudz nezinu. Bet pēc tam kopā ar E. dosimies kopējā pastaigā uz pārdaugavu. Un tur varbūt pa ceļam mārtiņa kapos satiksim vēl divus puišus. Tā kā kopā rīt man būs ļoti daudz iespēju socializēties. Rīt arī cerams beidzot uzzināšu atbildi no darba intervijas grāmatnīcā. Ļoti, ļoti ceru, ka atbilde būs pozitīva. Ja nē, tad es pat nezinu. Būs ļoti skumīgi un man grūti pateikt vai es tādām skumjām esmu gatava. Kā arī man negribas sabojāt sev un citiem ar savu saskābumu vakaru. Toties, ja ziņa būs pozitīva, kā es ļoti ceru, tad gan varētu būt tik ļoti forši.

Tātad kopumā man ir jāsaspurojas. Jāmēģina kaut kur sevī rast spēku un jācer uz to labāko. Rīt visticamāk neziņošu, jo rīt gaidāma notikumiem piepildīta diena un aizņemts vakars/nakts. Šovakar tomēr mēģināšu piespiesties un savākšu māju, jo domāju, ka tas viss ir izdarām max 40min laikā. Turklāt būtu jauki sestdien pēc tusiņa atbraukt jau uz tīrām mājām.