maijs
maijs asinīs
Kā var nepatikt pavasaris? SUnim šodien pļavā kkas iekoda pakaļkājā, tāpēc viņa ierakās segā un izskatās noteikti pēc manis, kad man kkas mistiski sāp un es gribu, lai mani žēlo. Muzejā bija krievu ebreju studentu grupa no Amerikas, kuri beigās interesējās vairāk par mani, nekā muzeju. Vēsturnieka gida šarms. Un vēl es šodien jutos tikpat stulba kā Čandlers no Draugiem, kad man sasveicinoties mēģināja rokā ieslidināt dzeramnaudu nemanāmi. Lieki piebilst, ka tas nenotika nemanāmi manas reakcijas dēļ. Pēc tam diezgan smuks čalis līdzīgā veidā man mēģināja ieslidināt plaukstā savu telefona numuru, jo viņiem vēl esot viens vakars Rīgā. Un piemiedza ar aci. Rarrr. Strādāšana muzejā ir aizraujoša.
Un pietrūkst alus. 