"tu pazaudēji manu mīlestību kāpņu telpā. es ar maigumu to ievīstīju tava mēteļa kabatā, bet tu to vienkārši pazaudēji. izmeti. pasēji. un pat nepamanīji iztrūkumu. un kāpņu telpā. reizēm man gribētos, lai manām lietām tiek izrādīta cieņa. tas varēja notikt cienīgākā vietā. piemēram. bibliotēkā. vai muzejā. bet ne jau parastas daudzdzīvokļu mājas ar eļļas grīdas krāsām izkrāsotā bezpersoniskā kāpņu telpā. nebūtu tik slikti, ja tu būtu atgriezies atpakaļ to meklēt. bet tu pat nepamanīji, ka biji palicis nabagāks. iespējams, tev pat palika vieglāk. bet mana mīlestība mētājas uz betona kāpnēm. es ceru, ka kāda tantiņa to pacels un noliks blakus nīkuļojošajiem puķu podiem uz palodzes. tieši blakus plastmasas pudelei ar iedzeltenu ūdeni un atlaižu kuponiem, no kuriem rūpīgi izplēsts dubultais sierburgera komplekts"