| ... |
 ... | 20. Okt 2003 @ 09:54  |
|---|
Mēs vairs neprotam atzīties savās jutās... mēs tas slēpjam... domājam par naudu, karjeru, bērniem, uzskatam ka izteikt savas jūtas nozīme parādīt savu vājību... mēs sargājāmies no vārdiem “es tevi mīlu”, baidāmies no atbildības... mēs rakstam skaistus postus par mīlestību, bet tik aizraujamies ar meklēšanu ka aizmirstam ko tieši mēs meklējam...
Mēs vairs neprotam runāt... dzīvojam pēc principa “kam vajag tas sapratis” un pavisam nepalīdzam viens otram...
Kad apkārt un galvā ir haoss tik bail visu sabojāt... un rezultātā cilvēki nesaprot viens otru un šķiras... bet visu varēja izglābt vienkārši daži vārdi... |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fedrs |
|---|
| Date: |
20. Oktobris 2003 - 10:03 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ko citu gribēji, ja no TV ekrāniem ikdienas skan atgādinājums: "...Jums ir tiesības klusēt, bet, ja runasiet, viss ko Jūs teiksiet var tikt izmantots un tiks izmantots pret Jums..."
| From: | divi_g |
|---|
| Date: |
20. Oktobris 2003 - 11:34 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Dazhreiz jau arii tiek ;)
Kaa iemaaciities runaat? Kaa iemaaciities nebaidiities?
Tikai tad, kad viss ir nokaveets, mees saprotam , kuraa briidii un ko vajadzeeja teikt.
.. iisti neprotam..
. un reizeem arii nav vajadziigs.., ne jau vaardos viss sleepjas..
.. diez vai dazji vardi speej ko glaabt.., diez...
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: |
11. Novembris 2003 - 19:12 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
diemzel - ari sabojaat...draudzibu....
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |