|
…absolūti nav laika sev… darbs atņem visus spēkus… negribas neko darīt, negribas ne par ko domāt, negribas nevienu redzēt, ne ar vienu negribas runāt… bet tajā pašā laikā gribas uzaicināt viesus un kārtīgi atpūsties…priecina tikai viena doma – pēc nedēļas atvaļinājums… |
|
…vakar ilgi nevarēju aizmigt…atrados savadā pasaulē… miegs un īstenība vienlaikus… kāpēc daži cilvēki informē par sliktam ziņam tieši naktī… kārtējo reiz pārdomāju visu savu dzīvi… pārlasīju postus šajā žurnālā… iznāca diezgan skumji…
Dīvaini, bet grūtsirdība un bezcerīgums pārņem mani pirms dzimšanas dienas un vasaras laikā… kāpēc tā? Kāpēc pagātne neļauj man gulēt?… kā piedot sev pašai pagātnes kļūdas? Kā tos var piedot ja īstenībā nenožēlo ne par vienu kļūdiņu? |
|
…daudz kafijas… daudz cigaretes… nevienas asaras… kārtējo reiz uzvārēju… dabūju tieši to par ko cīnījos… kur ir prieks? kur morālais gandarījums?… sāku pierast…
…uzvarētāji neraud… |