Pamainījās ka man algas datumi uz priekšu, un sadomāju es arī kredīta atmaksas termiņu pietjūnēt, lai jamais seko algai, nevis otrādi.
Sanāca, ka jābīda par dienām 4.
Uzrakstu caur ibanku iesniegumu, bankas beibe atzvana, seko dialogs.
Beibe: šitentādas izmaiņas 10Ls maksā, taisām?
Es: bet nekas cits nemainās, ja? Tip, es jums 10Ls, jūs man termiņu, i viss?
Beibe: aha.
Es: ok, taisām.
Man vēlāk vēl atzvana, piesakās, ka darbiņš padarīts, es: cool...
Ielienu ka es ibankā uz cipariņiem palūrēt... joooo majo, kas ta ar manu ikmēneša maksājumu noticies? Nē nu abzolūtos ciparos pieņemu, ka nopietnāki kredītņēmēji par manu cepienu ierēktu, bet relatīvi- summa gandrīz uz pusi lielāka. Par 46%, ja būsim precīzi.
Turpinoties sarakstei, man tapa paskaidrots, ka bīdot termiņu uz priekšu, sanākot garāks periods, un tur ar tā summa lielāka. Teorētiski maybe tā arī ir, bet, pirmkārt, tās 4 dienas nu nekādi nav 46% no mēneša, otrkārt un galvenokārt- augšminētajā dialogā man šis Ziemassvētku pārsteigums tika noklusēts pat pie attiecīga jautājuma esamības.
Bij stipri jāsaņemas, lai uzrakstītu politkorekti, ko es par to domāju, pie reizes paprasot anulēt iepriekšējo izpildīšanos.
Rezultāts: datumu nomainīja atpakaļ, to nosaucot par kārtējām izmaiņām, turklāt maksu neiekasējot. Tipa, augstsirdību izrādīja. Pirmo izmaiņu summa netika pieminēta.
I tavo, bilance: pakāsti 10Ls, izvairoties no daudz lielāka kāsiena. Paliekošas neērtības, ik mēnesi taupoties mēneša lielākajam tēriņam pirms pašas algas dienas.
Morāle: visu kārtot tikai rakstiski, neskatoties uz to, ka ir baig ērti tā telefoniski pačalot. Lai būtu pierādījumi, janukas. Kaut arī tos 10Ls es arī tā nesaglābtu. Koroč nu nezinu es, kā lai izspiež visu patiesību PIRMS fakta.
Secinājumi: ... lai nu paliek labāk pie manis... Bet Tu, manu mazo draudziņ, savus secinājumus izdari pats.
Sanāca, ka jābīda par dienām 4.
Uzrakstu caur ibanku iesniegumu, bankas beibe atzvana, seko dialogs.
Beibe: šitentādas izmaiņas 10Ls maksā, taisām?
Es: bet nekas cits nemainās, ja? Tip, es jums 10Ls, jūs man termiņu, i viss?
Beibe: aha.
Es: ok, taisām.
Man vēlāk vēl atzvana, piesakās, ka darbiņš padarīts, es: cool...
Ielienu ka es ibankā uz cipariņiem palūrēt... joooo majo, kas ta ar manu ikmēneša maksājumu noticies? Nē nu abzolūtos ciparos pieņemu, ka nopietnāki kredītņēmēji par manu cepienu ierēktu, bet relatīvi- summa gandrīz uz pusi lielāka. Par 46%, ja būsim precīzi.
Turpinoties sarakstei, man tapa paskaidrots, ka bīdot termiņu uz priekšu, sanākot garāks periods, un tur ar tā summa lielāka. Teorētiski maybe tā arī ir, bet, pirmkārt, tās 4 dienas nu nekādi nav 46% no mēneša, otrkārt un galvenokārt- augšminētajā dialogā man šis Ziemassvētku pārsteigums tika noklusēts pat pie attiecīga jautājuma esamības.
Bij stipri jāsaņemas, lai uzrakstītu politkorekti, ko es par to domāju, pie reizes paprasot anulēt iepriekšējo izpildīšanos.
Rezultāts: datumu nomainīja atpakaļ, to nosaucot par kārtējām izmaiņām, turklāt maksu neiekasējot. Tipa, augstsirdību izrādīja. Pirmo izmaiņu summa netika pieminēta.
I tavo, bilance: pakāsti 10Ls, izvairoties no daudz lielāka kāsiena. Paliekošas neērtības, ik mēnesi taupoties mēneša lielākajam tēriņam pirms pašas algas dienas.
Morāle: visu kārtot tikai rakstiski, neskatoties uz to, ka ir baig ērti tā telefoniski pačalot. Lai būtu pierādījumi, janukas. Kaut arī tos 10Ls es arī tā nesaglābtu. Koroč nu nezinu es, kā lai izspiež visu patiesību PIRMS fakta.
Secinājumi: ... lai nu paliek labāk pie manis... Bet Tu, manu mazo draudziņ, savus secinājumus izdari pats.