Es tomēr pabeidzu tos svārkus. Kad pēdējo reizi pieķēros, tad salaidu dēlī, iesviedu kaktā un ilgi ilgi nevilku ārā. Skarbumu piedod tas, ka es ar rokdarbiem jau tā esmu uz "jūs". Nevēlēšanās visu garo ziemu staigāt biksēs tomēr izrādījās stiprāka. Apsveicu pati sevi. Vienīgi atkal problz- tagad pie tiem svārkiem vaig piemērotu džemperīti, un... un... varbūt arī zābaciņus... :) |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |