Mazāk vajag filmas skatīties
Sen nebija nekur braukts, auto un iebraucamais ceļš bija pārvērties kupenā. Šodien pirms Domburšova bija jāsanāk uz apspriedi- vienoties par platfomu, džekiem šlipses sariktēt u.tml. Kamēr tīrīju sniegu, ar baltu aci vēroju baltu bulkuvāģi, kas ar iedarbinātu motoru visu šo laiku stāvēja manā klusajā ielā un nekur nebrauca. Nesenā pēkšņā publicitāte kopā ar apziņu, ka kaut arī tas viss tautas labā, tak daļu vīriņu šai zemē mūsu uzsāktie procesi nebūt nepriecē, bija drusku adrenalīnu uzsituši. Visādam gadījumam iemācījos šā numuru un ienācu iekšā nosūtīt to dažiem drošiem adresātiem. Ņemot telefonu, skatos- man īsziņa: "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ja briesmās ir dzīvība, veselība vai drošība - zvani uz numuru 112". Mirkļa kontekstā es to kaut kā tik personīgi uztvēru, ka aizdomīgais numurs bija no galvas ārā tai pašā sekundē, nācās iet mācīties otrreiz.