Bērns šosestdien aizlikās uz Katanas ieceļotāju turnīru. Tas bija tikko, kad mēs, lielie, viņu ņēmām kompānijā pie galda, vnk lai spēlētāju skaits salasītos, bet jēgas, protams, tur bija maz- vieni zaudējumi un asaras.
Pēdējā laikā viņam arvien vairāk tādu soļu- pašam savā dzīvē. Jocīga tā sajūta- ka viņam mani vajag arvien mazāk un mazāk.
Liekas, sāku saprast, kas ir aiz ādas tām sievietes, kas, pirmo metienu līdz tīņu vecumam aizvadījušas, veikli apbērnojas vēlreiz. Laikam taču kaut kāds pašpietiekamības trūkums, jebšu bailes no tās sajūtas, kad paliec aci pret aci ar sevi un savu pašas dzīvi.
Nē, man tā nebūs. Brīvība ir viena no lielākajām un svarīgākajām baudām. Esmu pēc tās noilgojusies.
Pēdējā laikā viņam arvien vairāk tādu soļu- pašam savā dzīvē. Jocīga tā sajūta- ka viņam mani vajag arvien mazāk un mazāk.
Liekas, sāku saprast, kas ir aiz ādas tām sievietes, kas, pirmo metienu līdz tīņu vecumam aizvadījušas, veikli apbērnojas vēlreiz. Laikam taču kaut kāds pašpietiekamības trūkums, jebšu bailes no tās sajūtas, kad paliec aci pret aci ar sevi un savu pašas dzīvi.
Nē, man tā nebūs. Brīvība ir viena no lielākajām un svarīgākajām baudām. Esmu pēc tās noilgojusies.