viena no tām lietām, kuras man noteikti Francijā pietrūks, būs Grēviņa saulrieta dziesmas.

nākam 3.dien jau čau bambino.
soma mani ne īpaši apmierina, taču milzīgo, sarkano neņemšu. vēl jāsapērk visas tās parpalas utt.

Karlai īpaši nav veicies eksāmenos, cik noprotu.
Jānis atklāja, ka neesot pārliecināts, ka vēlētos dzīvot kopā ar Karlu (viņa to vēl nezina), taču visnejaukākais tajā visā ir tas neviltotais prieks, ko man šis fakts sagādā. Un pēc šodienas telefonsarunas es kaut kā atkal sajutu Jāni mazliet tuvāk nekā līdz šim bijām aizklīduši + starpeksāmenu karstumā spēju viņu sasmīdināt un mazliet aizmirst par to visu. Un nu ir pavisam feina sajūta.
Viņš ir uzvarējis kkāda konkursā ar to savu firmu un jādodas būšot uz Berlīni uz pasaules mēroga konkursa nākamo kārtu. Un, protams, es ļoti lepojo ar viņu. Šķiet, ka viņš ir staigājoša veiksme un viss, ko viņš dara noeikti izdodas. Kaut tas nebeigtos.
pirmais cilvēks, kuru vēlētos satikt pēc pārrašanās no Francijas, iespējams, būs tieši Jānis.

tas ir ļauni, taču tik un tā uzjautrinoši- Mārcis tagad esot zemnieks!

labi, es nu došos uz dušu un, starodama kā maija saulīte, cilpošu pasaulē.
bāc.. nu tas Jānis manu omu tiešām feini uzlabojis. :)

mamma grib, lai es precos ar Jāni. viņš visai drīz pārvācas uz Rīgu. nu viņam beidzot ir tā sava firma. viņš kļuvis vēl vīrišķīgāks un interesantāks. mamma gribēja, lai mēs precētos jau toreiz. un viņa mamma arī vienmēr interesējās par to visu. dīvaini. es taču zinu, ka mēs būtu dikti laimīgi utt, bet zini.. ta it kā pazuduši un tad atkal uzradušies, it kā pagājis lik ilgs laiks, taču vēl aizvien spējam kaut kā.. nu vnk šķiet, ka nekas nav mainījies, kaut gan mainījies ir praktiski viss. viņs ir vīrietis un es esmu sieviete. vairs neesam tik traki un saprāts mūsu šūnās audzis līdz riebumam.
viņam nav nedz meitenes, nedz kāda prātā un arī Karla vairs nav viņam tuva. viss viņam aiziet uz firmas rēķina. es saprotu un man mazliet skauž.

viņs grib sieviņu, kas viņu mīl. viņš grib 3 bērnus, kas raudzītos tēva kā paraugā. viņs grib lielu māju ar lielu suni. un viņam patīk baltas puķes. viņam nepatīk fotogrāfēties. un es ar viņu tik ļoti lepojos.
ar viņu viss šķiet tik idealistiski.

un man nekad viņs nav pietrūcis, j vienmēr bijis man līdzās.. viņš aizvien dzīvo manī, viņš ir daļa manas dzīves. :)

un es atkal smaidu.