|
|||||||
marija_jekabs' Journal es laikam gribu aizbraukt. vnk pabūt tur, kur varu justies brīva! :) man patīk tā sajūta! Ričards noņēmis savu "ādiņu" draugiem.lv. sāpīte. Piedodiet, bet es vnk vairs nespēju turpināt sevi pazemot un dzīvot bez pašcieņas. "..ja viņš Tevi tik tiešām mīl, viņš atnāks vienalga uz kurieni pie Tevis; un viņš vienmēr atradīs laiku Tev piezvanīt; un viņš vienmēr atradīs iespēju Tevi satikt; viņš neaizmirsīs par Tevi; viņš liks Tev just un zināt, ka mīl Tevi." Nevarētu teikt, ka ir viegli saglabāt nostāju. Džinita teica, ka 2 nedēļas un būs jau miers. Bet es nespēju rast mieru sirdī. Viss jau ir kārtībā, tikai.. tas ir kā pazaudēt daļu sevis, kura Tevi priecējusi un darījusi laimīgu. Un tas nav pieraduma dēļ. Aizvakar skatījos pāris bildes, meklējot kādu normālu bildi ar sevi. Protams, uzdūros bildēm ar Ričardu. Es nespēju uz viņu skatīties un neizjust mīļumu un tādu savādu īpašu sajūtu. Es spēju iztēloties viņa smaržu un balsi, smieklus un tuvumu. Man viss izdodas, man viss izdodas, man viss izdodas. Es esmu baigā vecene! :D 6.dien Linda mani ved uz skyline. Pavisam sen jau neesam tur bijušas. Vilšu savus melnos, garos augstaugstpapēžu zābakus un to kleitiņu, kura man bija mammas dz.dienā. Man liekas, ka varētu būt ok. pamazām atgūstu arī savu svaru. es negrasos nevienu koļīt. es vnk gribu justies un izskatīties labi! es nopirku blociņu. un sāku rakstīt dienasgrāmatu. Un es izdomāju, ka šī dienasgrāmata varētu izvērsties par atzīšanos mīlestībā mīlestības vēstulē, kura izplešas veselā grāmatiņā. kad man lika noņemt savu ādiņu, es turējos pretī un nespēju to izdarīt. Bet man izskaloja smadzenes un teica, ka viņam taču mani nevajag un lai es sevi nemānu un nemoku. Man lika noņemt. Es paklausīju. un visu šo laiku man sāpēja, ka esmu to izdarījusi. Man vēl daudz ar sevi jāstrādā. Bet tas tā vairs nedrīkstēja turpināties. Es tomēr arī esmu cilvēks. ar savām vajadzībām un vēlmēm. Gan jau man kādu dienu dzīvē būs da mega lielā laime! es vismaz tam ticu! :) Martā, mēnesī, kurš mums bija visai jestrs šogad, mums bija diži plāni. Te nu būs atskaite (un tas viss, balstoties uz Vena Paipa grāmatas izlasīšanu): -23.08.2010. Latvia-> New York= 376$= 188Ls (uz Ēģipti ir dārgāk) caur KAYAK (Air Baltic) 30.08.2010. New York-> Miami vienā 94$= 47Ls, abos 110$= 55Ls (KAYAK) MIA 7:30 izlido-> 12:34 tur NEW Rīga-> New York-> Rīga 362+55= 417Ls tatoo: man- all my dreams are comming true, I just must truly believe -Es Tevi mīlu Lindai- faithful Ričardam- happy leaf -iguāna uz labās rokas- aste vijas ap roku (krāsaina) -personas kodu (?) varbūt MUMS ŠOGAD SEVI IR JĀPIERĀDA! Miami beach Miami Ink Hollywood Basketbola spēles Hokeja spēle Shoping Baudīt dzīvi būt laimīgam masāžas galds + masiera darbs must get famous cuba party animal krekliņi -melns+zelts= fucking famous party animals ---------------------------------------- NEKAD! NEKAD NELAUZIET SEV DOTO VĀRDU! "Neatkarīgi no tā, uz kuru domu vai vēlmi visvairāk koncentrējaties, vislielākā iespēja piepildīties piemīt tai domai, kura nodarbinās gan jūtu apziņu, gan zemapziņu!" / Pēps Vains "Ja viss manā dzīvē būtu vislabākajā ārtībā, tad kāda tā būtu?" -> ieskatieties 7 gadus tālā nākotnē un uzdodiet sev šo jautājumu: 1)Es varētu atļauties dzīvot Valdemāra ielā 106/108- 12b, LV-1013 => man būtu pastāvīgs, labi atalgots darbs, kurš man patiktu. 2)Es būtu laimīgi (mīloši) precējusies ar bebsi. 3)Man ar bebsi būtu bērniņi. 4)Bebši ceļotu. 5)Bebši vienmēr būtu uzticīgi viens otram. 6)man nebūtu bail no medicīnas. 7)mums ar bebsi būtu 2 bērni. 8)es strādātu medicīnā- ideāli, ja privātpraksē. 9)bebsim būtu augstākā izglītība. 10)bebsenei būtu augstākā izglītība. 11) Flīģelis (balts) pie trepēm un bērniem patiktu spēlēties zem trepēm aiz flīģeļa. "Zemes īpašums "ķesteri", kas ir man, Marijai Lagzdiņai, piederošs, tiek attīstīts un kopts, lai maniem tuvākajiem radiniekiem ir lepnums un gandarījums par paveikto. Mums ir 3 zirgi, rožu siltumnīca, ābeļdārzs ar lampām, bruģētām taciņām un 2 blakus novietotām vannām, kurās plunčāties siltās vasaras naktīs un vakaros. Mums tur ir pirtiņa un zemeņu lauks. Puķu dobēs aug narcises, tulpes un magones. Gar ceļa malu, kur atrodas akmeņu sēta, vēl aizvien dzīvo čūskas. Saimnieku mājā dzīvo mana mamma. Tur ir arī trušu būri un liela viesu māja, kurā cilvēki ierodas atpūsties no ikdienas. Viesi vienmēr ir gandarīti atgriezties pie mums "Ķesteros"." (šis viss ir bijis pierakstīts, lai piepildītos. Mēs kādreiz tam ticējām. Mēs kādreiz to vēlējāmies un gatavojāmies tam. Mums bija daudz spēka un apņēmības. Un tas nemaz nebija tik sen. Tas bija pirms pāris mēnešiem.) ---------------------------------------- "Ir normāli, ja ir vairākas iekšējās balsis, intuīcijas, taču jāieklausās tajā, kura nomierina un liek justies labi." "Ja ir tik daudz mēslu, noteikti kaut kur ir jābūt arī ponijam!" "mums ar bebsi viss ir super! Mums ar bebsi viss izdodas! Mums ar bebsi viss ir super! Mums ar bebsi viss izdodas! mums ar bebsi viss izdodas! Es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra. es esmu stipra." "VIENA BALTA, DZIEDOŠA MIERA STUNDA, BET NO MŪŽA GARI NEMIERA GADI NOST, JO PAR 1 VIENĪGU EKSTĀZES MIRKLI TU ATDOD VISU< KAS VARĒJI KĻŪT. " /No Sāras Tīsdeilas "Apmaiņas" ---------------------------------------- tik tiešām.. atmiņām ir varens spēks. Un tik tiešām cilvēku dara laimīgu labas atmiņas. Un labas atmiņas cilvēkam dod spēku. Un mazliet pakavējoties šajās atmiņās, kuras man pierakstītas plānu veidā plānotājā, pavadot jautrus un lieliskus vakarus ar Ričardu un Lindu, malkojot šampi vai Riča gatavotos kokčiņus.. es uz mirkli atkal sajūtos laimīga. Mēs bijām draugi. Un mēs bijām pāris. Skumji šķirties no labākā drauga pat nezinot īsti iemeslu. Jo tāda jau nemaz īsti nav bijis. man tiešām ir smagi jākautrējas, atklājot Tev šos pierakstus un tā.. bet nu.. ja es viņus šeit nepublicēšu, tad, iespējams, tie pazudīs no mana redzesloka pavisam. čin-čin! Par 2010. gadu! ŠOGAD MUMS SEVI IR JĀPIERĀDA! un mēs jau to esam piemirsuši! čaviņa! :) |
|||||||