|
|||||||
marija_jekabs' Journal man teica, ka iemācīšot dzīvot, ka iemācīšot vēl šo to, bet es negribu un diemžēl-mani tas neinteresē. Man vakar atsūtīja vēstuli Toms. Un man laikam izdevās viņu pārliecināt par to, lai viņš padomā, ko nodara savai meitenei/ ka viņam to nevajag. Un velniņš no viņa pleca nokāpa. tas, kuram tie 2 R. atceries mazo meitenīti Silmačos? -tā biju es. Bet es tam neticu. Man patika mana vakardienas muļķīgā atzīšanās: "jā, es gribu precēties!" - tā tas laikam tāpēc, ka gribu savu ģimeni. Vienīgais princis ģimenē. Tā vnk- jo es taču esmu princesīte! :) man galvā visdažādākās lietas sakārtojās. Un es pilnīgi aizmirsu par galveno varoni. ha! tad jau nemaz nav tik traki, kā man iesākumā likās. es šorīt dzēru banānpiena koketeili brokastīs (tukšā dūšā). Un tici man- nedari to! :D :D :D (ok, nebija tik traki, kā Otto banānkakao piena kokteilis, kuram pieliets beilijs laikam, kas man momentā arī iznāca atpakaļ :D , bet tomēr- visai šķērmīgs arī šis ir :D ) šodien samarinēsim gurķus. (tirgū satikām tēti. Izskatījās, ka viņš bija priecīgs satikt mammu. Kopā meklējām tētim avenītes zaptēm, mamma palīdzēja saprast, kuras būtu īstās.) man nebija lietussarga, bet man vienalga-es no lietus nebaidos. vakarā mani vedīs pie Līvas-paziņoja, ka tāpēc, lai es nekur neaizklīstu tur, kur nevajag. Ha! dažam labam tik un tā šovakar brālēni ciemos brauc :D es ēdīšu zivju maizītes, murr. Man tā kārojās! :D Man šodien kaut kā ļoti laba sajūta. Pierunāju Annu veikalā nopirkt loterijas biļeti, bet viņa paņēma nepareizo zorti-nevarēju iestāstīt, ka jāņem tā ar lidmašīnām-rezultātā.. neko nesapratām un nav ne jausmas vai kko vinnējām! :D Vakarā uz vecrīgu no Līvas. Anna saka, ka man esot jāvelk melnā kleitiņa un tā (bet ārā taču ir slapjš un auksts!- kkas jāizdomā!) Cenšas mani pierunāt, lai braucu rīt uz Mazirbi uz 2 dienām ar teltīm. Bet es tik turos pre'ti un saku, ka nebraukšu-man negribas (tā vieta ir īpaša un paredzēta savādākiem apciemojumiem.. nu vismaz es tik ātri vēl nevaru bez viņa tur braukt). un tad nu mēs ar mammu tā iesmējāmies par to, ka bebsis skraidīs riņķī un izskraidīsies, utt., kamēr es gaidīšu bez netīras sirdsapziņas un pēc tam visu piedošu utt. -bet vai tā būtu pareizi? un kāda man tad vēl būtu cieņa pašai pret sevi? diez vai īpaši lielā! :D bet ilgoties es ilgojos kosmosīgi ļoti. mans mīļais bosiņs, pekausītis, susuriņš, bosiks, cukuriņš, mīļumiņš, cukurdupsītis..bebsis, bebšuks..angel :D un tā. aizbraukt, savakt savas mantas. pielikt punktu. Tu taču atradīšot kādu labāku. Es satikšu kādu, kurš mani dievinās. Pirmā mīlestība vienmēr esot uz visu mūžu. Pirmā mīlestība esot nelaimīga. Bet nē, mēs bijām ļoti laimīgi. Un es vēl aizvien esmu laimīga, ka man šis piedzīvojums bija iespējams un dāvināts, taču.. mēs taču esot pārāk jauni. Tev ir tikai 19. Es negribu izbojāt Tavu dzīvi vēl vairāk. Es negribu vienmēr būt tā sliktā un Tavai māsai tā, kuru nevar paciest, kura riebj. Man ļoti sāp, protams. Bet.. mēs tam tiksim pāri un Tev mani pat nevajadzēs, gluži tāpat kā tagad, vai ne? Un vienalga, cik cilvēks ir pārguris, viņš neatļautos izturēties pret savu dārgumu tā. Un es neticu, ka es neesmu krāpta+ ka pat neesi skūpstījis citas lūpas. Mums kopā bija kolosāli. Ir jābeidz un jāsamierinās. Jā, es daudz ko solīju un biju gatava iet līdz galam ar savu apņēmību un pārliecību, taču... ja es pretī saņemu tikai un vienīgi negatīvismu un projām gaiņāšanu. Man atliek tikai zināt un saprast to, ka mani nevajag un nemīl. Tāpēc-tā būšot labāk mums abiem, kā jau teici. Veiksmi Tev, manu dārgāko mīļumiņ! :* Es taču mīlu Tevi. Negribu stāties ceļā Tavai dzīvei un vēlmēm, Tev, kurš grib iztrakoties. Un manu dēlu sauks Ernests. Lai arī kāda nākotne viņam būtu. Es viņu mīlēšu-kaut vai būdama viena. Viņš taču būs manas sirs paspārnē, kā jau tagad. mīlestība iemāca bū nelaimīgam un laimīgam vienlaicīgi. Un tieši tāpēc, ka es mīlu tik ļoti un patiesi, es ļauju Tev iet. Un ja vēlies, vari visiem teikt, ka Tu pameti to trako, stulbo meiteni, kuru izmantoji un aiz muguras, par kuru smējies, kura Tevī bija tā samīlējusies.. Vari stāstīt da jeb ko-man ir vienalga. Es beidzot būšu tikusi ārā no tā intrigu un negatīvisma loka. Viena, bet tomēr.. manas ilgas cerams pierims. Mani neatbildētie skūpsti cerams tiks atbildēti. Mana neatbildētā mīlestība cerams drīz būs atbildēta. Es ceru drīz būt beidzot atkal laimīga un lutināta-kaut ar vārdiem vien mani lutināt.. un tas jau būs daudz. |
|||||||