vasarās uz lievenīša bruņinieku ielā netālu no pestīšanas armijas zīmējām depresīvo ilgoni, toreiz bija arī baloni un sarkanas džinsas. izlējām kolu un dzintars solījās nepaklupt. bet katru vakar nosmēķēju vienu cigareti un ēdu cepumus. tad vēl bija skrituļslidas un pēc kastaņu ziediem kāpām uz sētas. margo un bērtulis tur tika atrast un sarunāti laikam. bet vēl bija aleja. par to šorez neko.

es jums teikšu tā
diesim visi banznīcā
man ir dzeltens veļas striķis
tralā ralā lā

sausa maize un ūdens pusdienās un joki joki ironija siltumam.
tēti, tēti, kāpēc visi nav tādi kā Tu?

Current Music: massive attack live with me