pirms eju gulēt. man bija vācu valodas skolotāja Zemmere. tagad viņa laikam izcieš kādu sodu, jo, kā man baumoja, esot palikusi milzīgos parādos, aizraujoties ar azartpspēlēm bet sākumskolā viņa man mācīja vācu valodu, uzvedās kā freilene, padevusies miesās, trūka tikai bavāriešu tautas tērps, kad viņa manu bordo krāsas penāli pie savām krūtīm piespiedusi, stāstīja, cik ļoti viņai piestāv bordo krāsa. vienmēr nokrāsotas lūpas, šad tad arī kāds zobs. mati ieveidoti, tumši un pati smaidīja ar iemācītu smaidu un svilpjoši izrunāja s burtu. viņa mums lika DZIEDĀT gramatiku, izdomāja visadas melodijas vienai gramatikai pēc otras, tāpēc ich habe, du hast, er sie es hat man joprojām skan ar viņas meldiņu kopā. tāpat kā nekam nederīgais pantiņš ar vācu bērnu vārdiem: eli lilli helga hans, toni lotta emma franz, peter, loter monica, greta un veronica. un vēl protams, vācu alfabets, kas beidzas ar vārdiem: so jetz kenn ich das ABC. un vēl un vēl un vēl. rītos, kad mostos ar šiem meldiņiem prātā, tiešām labprāt to bordo penāli iemīcītu viņai starp krūtīm. krūtis viņai bija padevušās.
|