lēkājām un tad vēl šņabis viskijs un balzams... viss līdz 7iem rītā. un bija tik fieni, ka tagad iesnas un klepu var tikai slavēt.
labvakar, mans kolēģi, mani kolēģi un es.
kur gan aizskrien laiks un cik gan mēs visi sveši joprojām. bet TU brālības ar sadzert kādu dienu vajadzēja.
pa smuko.
vēl naktī baseinā izpeldējāmies, kamēr fonā skanēja mašīnas, motori un naivs kukū, kā arī skrēja sapņu zirgi.
danči- lēni un ātri. un murrrrr....

gibsons tēlojis ir Hamletu, to es nezināju, tomēr uz brīdi skatījos kā viņš ar blondu bļodiņu un bārdu tēlo sēras pēc tēva. bet brīdī, kad viņš sāka lasīt grāmatas un demostratīvi ņurcīja lapas, tās metot pār plecu, es sasmējos un viss... nokauts. vairs nespeju paskatīties.