lēkājām un tad vēl šņabis viskijs un balzams... viss līdz 7iem rītā. un bija tik fieni, ka tagad iesnas un klepu var tikai slavēt.
labvakar, mans kolēģi, mani kolēģi un es.
kur gan aizskrien laiks un cik gan mēs visi sveši joprojām. bet TU brālības ar sadzert kādu dienu vajadzēja.
pa smuko.
vēl naktī baseinā izpeldējāmies, kamēr fonā skanēja mašīnas, motori un naivs kukū, kā arī skrēja sapņu zirgi.
danči- lēni un ātri. un murrrrr....