svētdienas rīta pankūkas ar lasi, sieru, zaļumiem, tomāties un pēc tam vēl svaigās avenes.
šķiet, ka diena ir burvīga, ja vien nakts nebūtu pavadīta uz grīdas. kas nemaz nebija tik slikti, bet kaut kā baigi nogulēju kaklu.
un tagad laukā zālīte, suns sastiepis ķepu un tas ir skumji.
bet vispār es ir ok

un vakar nevilšus noskatījos killers klipu par prostitūciju. cik saprotu, tam vajadzēja mani uzrunāt un aizraut. un likt aizdomāties par to, cik viss nenormāli notiek, bet man tas drīzāk izraisīja nožēlu par killers. kaut kā nepārliecinoši, samāksloti, samudrīti. vienīgais, kas paķēra bija beigu sauklis par to, ka lietas maksā vairāk nekā mēs domājam, vai kaut kā tā. bet lielu daļu klipa bija vispār grūti uztvert. un tā mūzika tik smaga, ka uztvere jau atsakās visu saprast kā vienotu veselumu. bet lai jau. demagoģija kaut kā jābīda.

man jāsaka godīgi, ka man nepatīk cilvēki, kas ciemos nāk ar saviem dzīvniekiem. totāli riebjas ieiet savā mājā un man pretī skrien kaut kāds plušķis rejot un saimnieki tik lepni, tik priecīgi, pilnīgi spīd savā sajūsmā par savu plušķi.
a mans suns pa to laiku dzīvojas nožogojumā un istabā netiek laists.
nezinu, kāpēc vecāki domā, ka ciemiņu dzīvniekiem ir kaut kādas īpašas privilēģijas, es palūgtu to pudeli piesiet pie staba.
bet vispār es dzīvniekus ļoti mīlu.
tik nepatīk tie izlaistie- bērnu tipa plušķi un kaķi. un vēl nenormāli riebjas tā saimnieku attiekems.
piemēram, rakstot šīs rindas tas melnais kašķis rej virtuvē un nez kāpēc visi izrāda savu sajūsmu: kā viņš mak klaigāt. A MAN RIEBJAS!!!